obscēnĭtās, ātis, f. (obscenus),

¶ 1 indécence, obscénité : Cic. Off. 1, 104 ; 127 ; de Or. 2, 242 ; Fam. 9, 22, 1 ||
objet obscène : Plin. 30, pr. 3 ||
parties viriles : Arn. 5, 12

¶ 2 mauvais augure : Arn. 1, 16.