Scīpĭădās Lucr. 3, 1034 ; Virg. G. 2, 170 ; Hor. S. 2, 1, 17, et Scīpĭădēs, æ, m. (Σκιπιάδης), Claud. Cons. Stil. pr. 1, Scipion, v. Scipio 2 ||
pl. Scipiadæ, les Scipions : Sil. 7, 107.